Ko es varēšu darīt, ja būs lemts.

Reizi pa reizei, lai neteiktu visu laiku, kad pasaku ko mācos, uzreiz dzirdu pretjautājumu, ko tad tu darīsi pēc tam? Turklāt ar tādu attieksmi it kā tā būtu nereāla profesija šajā gadsimtā.  Tā nu man kārtējā nakts domu virpulī ienāca teju anekdote prātā. – Vecāki jautā, par ko tad gribi  kļūt, kad izaugsi liels?, bērns abild, – es kļūšu par filozofu.- Vecāki sāk raudāt.

Stāsts gan ne par filozofiem, bet vēsturniekiem, radinieki jau vien sanāk, un reakcija domāju bieži ir tāda pati. Sabiedrībai trūkst izpratnes par to, kas tad tie īsti tādi ir, lai gan viņi ir visur, un tā ir patiesība.

Vēsturnieki ir ļoti daudz un dažādas kategorijas. Lielākoties cilvēkiem šķiet, ka vēsturnieks pārzina visu pasaules vēsturi no tās sākuma, līdz šodienai. Nu, iespējams, ir tādi gadījumi, bet visu nevar zināt. Lielākoties tu esi speciālists vienā konkrētā laikmeta periodā. Tāpēc, ja jūs uzjautāsiet kādam vēsturniekam kāpēc Ēģiptes dinastijas sabruka, tad vēsturnieks, kura speciālitāte ir I un II pasaules karš, jums vienozīmīgi nespēs sniegt tik izmeļosū atbildi, kā sagaidījāt. Tomēr ja viņš ir labs vēturnieks (kādi parasti visi ir ), viņš jums atbildēs kaut ko, pats īsti nezinādams ko, tik gudri, ka jūs viņam noticēsit uz vārda. Arī tā ir vēsturnieka specifika, spēt runāt par visiem laikiem, bet izcili pārzināt tikai vienu.

Šeit minēšu tikai tās profesijas, pēc maniem subjektīvajiem dzīves novērojumiem, kur tad tas vēsturnieks var strādāt.

1) vēsturnieks var strādāt pilnīgi noteikti par vēsturnieku, jā tā tiešām ir profesija. Praktiski tas izskatās kā pētnieks par dažādām vēstures jomām, rakstot publikācijas, piedaloties konferencēs, cik bieži, piemēram, gadījumā par Ukrainu mēs prasījām (un prasām) vēsturnieku viedokli. Lielakoties, tie ir profesori, un pasniedzēji.

2) Līdz ar to nākamā profesija, kas lielākoties ir pirmā, ko visi sakā – ā, tad tu būsi skolotājs. Jā, arī skolotājs ir viena no vēsturnieka profesijām, un kāpēc ne, ja ir tāds aicinājums iemācīt bērniem mīlestību uz vēsturi un domāšanu. (protams, arī matemātika māca domāt, bet tas ir cits domāšanas veids.)

3) Vēsturniekam ir  iespējas strādāt muzejos, nē, tā nav sēdēšana zāle uzmanot vai kāds neapgāž senās Grieķijas vāzi. Muzeja vēsturnieks veic pētnieciskos darbus, kas ir muzeja interesēs, veidojo izstādes, eksponātus, piedalotās zinātniskajās konferencēs, veicinot sabiedrisko domu, lai cilvēks bagātinātu izpratni par kultūras mantojumu un savu vietu tajā.

3.a) zem šī vēl varētu palikt visas pārējās iestādes, kas nav muzeji, kā, piemēram, dažādas inspekcijas, kas saistītas ar  vēsturisko mantojuma saglabāšanu. Kādam ir jārūpējās, lai jums būtu iespēja aizbraukt uz Cēsu pili, vai Odzienas muižu, pirms tās sabrūk.  Darbs daždādos arhīvos, piemēram, lai tu varētu uzzināt, kas tev rada bija pirms 200 gadiem.

4) vēsturnieks var būt arheologs, jā, arī tā ir reāla profesija.Daudzās valstīs tās ir divas atšķirīgas profesijas, mūsējā tās vairāk vai mazāk savienojas kopā. Dažreiz tas jau apvienojas ar augstāk minēto, tu vari strādāt muzejā, un veikt atsevišķus arheologa uzdevumus (šeit man noteikti pietrūktu gudrības, kas tik tur neietilpst, tā nav tikai sēdēšana smiltis ar mazu lāpstiņu rokās). Vienmēr, kad kādā pilsētas vēsturiskajā centrā tiek veikta pilsētas pārbūve, pirms arheologa lāpsta nebūs aizskārusi zemi, nekāda celtniecība nesanāks. Līdz ar to arheologi ir ļoti nepieciešami, lai tu uzņēmējs būdams varētu Vecrīgā māju uzcelt. Arheologi arī nodarbojas ar kultūras mantojuma saglabāšanu, un pagātnes liecību prakstisko lietu izpēti, lai sabiedrībai būtu ko lasīt Ilustrētajā vēsturē un aplūkot Rīgas Biržā.

5) Te nu mēs aizejam pie nākamās profesijas, žurnālistika. Nevar jau tā baigi lielīties, bet saka, ka vēsturnieki ir labākie žurnālisti un mēdiji. Tā var būt TV, kultūras raidījumi, ziņas, žurnālu redakcijas utt. Vēsturniekiem ir tā spēja analīzēt ļoti daudz informācijas un pasniegt galveno problēmu, un tās iespējamo atrisinājumu (tas ir tas, ko mums visu laiku māca.) Līdz ar to vēsturnieks spēj strādāt ikvienā tādā vietā, kur šādās iemaņas nepieciešamas.

5.a.) Vēsturnieki ir arī lieliski rakstnieki ( kā nu nebūsi, ja katru gadu raksti vismaz pie 10 referātiem).

6) gidi, vēsturnieki ir izcili gidi, jo viņi spēj par objektiem un vietām pastāstīt dzīvi un saistoši, izceļot to būtību nevis sausus faktus.

7) Vēstunieki mīt dažādās Ministrijās un citās valstiskas un nevalstiskās organizācijas, politiķi, un vēstnieki, pat mūsu pašreizējais ārlietu ministrs ir ar vēsturnieka diplomu kabatā,Latvijas vēstnieks Amerikā – vēsturnieks. Sarakstu vēl varētu turpināt un turpināt.

Patiešām visas nozares vēsturniekam atvērtas, šis ir tikai neliels ieskats tajā, ko var darīt, un ko arī viņi dara. Tik pat labi vēsturnieks var būt uzņēmējs, dārznieks, ekonomists, arī restaurātors. Lielākoties daudzas iepriekš minētās profesijas tiek apvienotas gan interešu daudzveidības dēļ, gan tāpēc, ka ne visās valstīs vēsturnieka darbs tiek atbilstoši novērtēts.

Lai arī tikai mazs un nepilnīgs ir mans ieskats, tomēr ceru, ka kaut nelielu gaismu uz to, kur nākotnē varu sevi realizēt esmu devusi. Protams, kā vienmēr Homo proponit, sed Deus disponit.*

*Cilvēks domā, Dievs lemj.
Advertisements