Pārlasot

Ir man tāda dienasgrāmata, kuru iesāku 2005.gadā, desmit gadus atpakaļ. Brīnos par to, ka gadi iet, bet mūsu dvēsele paliek tā pati.  Tās pašas ilgas, tie paši sapņi kas pirms desmit gadiem tikpat dzīvi arī tagad. Laikam ir tādi cilvēki, kas piedzimt ar vienām ilgām uz visu dzīvi, un nekas tos neremdina līdz kamēr šīs ilgas nav apmierināmas. Nav jau man laikam jāmin kas šīs ilgas būtu. Nemainos es  ne mirkli. Tur nekas nevar palīdzēt, un varbūt nevajag, tad aptrūktos mūziķiem par ko dziedāt, un režisoriem par ko uzņemt filmas. Laikam man dzejnieka dvēsele dāvināta no Visaugstākā. Tik kamdēļ, kā lai ar tādu dumju sirdi sadzīvo?

Ir interesanti palasīt, kā bijis un kas mainījies. Šķiet, ka toreiz desmit gadus atpakaļ manas domas bija izjustākas, tās bija pat dziļākas, iespējam kļūdos, nekad neesmu spējusi sevi objektīvi novērtēt no malas. Varbūt nedaudz vilšanās par to, ka nekas nav mainījies, kāda biju toreiz tāda esmu tagad, ar to pašu vienu vienīgo sapni, to sapni, ko nevienam nestāstu, ko izliekos nepazīstam, izliekos, ka man to nevajag… vai visiem ir šis sapnis, vai tikai dažiem. Daudziem tā ir teju ikdiena, to nekad nesapratīšu, nav bijis lemts, un varbūt labi vien ir. Tur jābūt brīnumam, jo tas pats par sevi ir brīnums. Es runāju mīklaini, tāpēc, ka man kauns par to runāt tieši,  jo man pašai tas šķiet pārāk saldi, kaut kā pārāk bērnišķīgi. Tomēr, kas gan visus cilvēkus vieno – citi cilvēki. Izlasīju brīnišķīgu citātu no RL maija numura – Dzīvei nav vienas noteiktas jēgas, taču es esmu nolēmis, ka mana atbilde uz šo jautājumu ir šāda: dzīves jēga ir atrast kaut ko, kas ir svarīgāks par tevi pašu, un veltīt sevi tam.- Daniels Denels, filozofs un ateists, un šeit teikšu ļoti provokatīvu domu, manuprāt, daudzos ateistos ir vairāk kristieša, kā daudzos kristiešos.

Tā ir mana dzīves jēga, atrast kaut ko, kas ir svarīgāk par sevi pašu, un veltīt sevi tam. Manuprāt, tā var būt tikai persona. Laikam pārāk sievišķīgi. Eh… nevar noliegt to, kas esi :D

13.03.2006. “Es ieskatīšos viņa acu dvēselē.”

10.11.2006. “Muļķības ir viss, kas notiek pusaudžu dzīvē… Vairāk nav ko piebilst.”

27.06.2012. “… tā ir vislielākā vajadzība, dod neko neprasot atpakaļ.

Un beigu beigās, mēs laikam tādi visi tikām radīti, jo nav nekā spēcīgāka par mīlestību, pat ja kāds visu savu bagātību būtu ar mieru atdot par mīlestību, tad tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu, jo mīlestība ir spēcīga kā nāve,  tās versme ir ugunīga, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas, teicis gudrais Salamans.

20.10.2015. ” … skatos sveces liesmiņā, kurai savs mūžs paiet ātri, bet skaisti. Viens uzdevums – mūžīgā uguns, tā pievelk…”

Tā pievelk, un tā pievilks līdz mūžībai.

Advertisements