Vasaras stāsts: Ōsterreich zeme part I

Pirmais lidojums dzīvē, kā nekā tomēr ir satraucoš.

Gaisa bedres man vislabāk patika, jo tad sajūta, ka nevis lido, bet pa zemi brauc ;)

Un satikšanās, šī neveiklā, bet sirsnīgā atkal satikšanās

Mans vārds vien vienīgs smaidiņš, mazā vilšanās.

un ielecam turistā

uzreiz uz mēles :D

zirga galvas :D

Kur gan citur es varētu dāmas aizvest mierīgā pastaigā, ja ne uz Zentralfriedhof jeb uz centrālo Vīnes kapsētu.

Kā nevedīsi, ja tajā apbedīti aktierim komponistim arhitekti, utttttttt. ;)

meklējot Bēthovenu

atradām pa ceļam vienu neizsakāmi skaistu Kirche – Dr. Karl Lueger Kirche

Šī baznīca un mauzolejs veltīti Vīnes viscienijāmakajām mēram, kurš bija amatā 1907. – 1910.gadam

Prezidenta Dr.Karla Rennera kaps

Arnolda Šēnberga kubs, komonista – modernisma, dodekafonijas radītāja kapavietu iezīmē Frica Votrubas darinātais kubs

Mocarta piepiņas piemineklis ar gudrības dievi

tā bija vieta, kur pārdomāt ģenialitātes mūžīgo noslēpumu, neviens nav nemirstīgs, tomēr mēs uzturam dzīvību mūsu atmiņās.

esam Linz stacijā, sagurums ir izteikti manāms, mani pamodināja brīdi pirms bija jālec ārā.

nākamā diena, iepazīstam Austriešu tradīcijas, kad ģimenē pieaugums gaidām, tad to zina visi.

Turku veikaliņu aizspogulija

Cepumi, tikai 50centi

Austriešu izklaides, pīļu ķeršana parkā, viņam arī izdevās :D

zvēriņi debesīs

vakara atpūtiņa ar plūmju dzērienu, kuru vajadzēja atkorķēt kā alus pudeli, dīvaini nedaudz.

Svētdiena – kalnā kāpšanas diena

kādas skaistas pils, diemžēl lokācijas vietu aizmirsu iekšpagalms, rensesanse, protams, jūsu acu priekšā

Nju ko, saturamies, iesāceja izaicinājums

procesā, es kaut kur lejā mirstu

tomēr to pieveicu, tikai kādus 600 metrus, nieks vien, tomēr gandrīz atslēdzos.

Tas bija tā vērts, vismaz vienu riezi mūžā pašam kalnā ir jāuzkāpj, nevis luksusā Alpos ar mašīnu.

Muskuļi jāizvingrina, jo tie par sevi atgādinās

ome sēž pašā priekšā :D

aizraujošais lejā kāpiens, vismaz nesmaku nost :D

maza atpūtiņa, vai vienkārši visi mani gaidīja

Mūsu kalniņš, bijām tikai tur pašā augšā

atradām viskaistākās dāvanās ^^

diena nr 4. esam Linz vecpilsētas tūrēJaunais Doms – Austrijas lielākā katerdāle

to sāka celt 1862.gadā, bet to pabeidza tikai 1942.gadā. Stāsta, ka pilsētas dome būvniekiem izvirzījusi tikai vienu noteikumu, proti, ka baznīcas zvanu torņa augstums nedrīkst pārsniegt Vīnes Sv.Stefana doma torņa augstumu (šis tornis vēlākajās bildēs). Šī prasība tika izpildīta, un Lincas tornis ir 134m augsts, proti, par 3m zemāks nekā Vīnes doma tornis.

Doma interesantākā iezīme ir modernās vitrāžas, kurās bieži ir attēlotas visai sarežģītas ainas, piemēram, pilsētas vēsture.

Mūsu brīniškīgā gide – Šanīna, jeb latviski kā mēs sapratām Janīna ;)

Linc pilsētas savaldzināta

Cik saprotu, tad šī ir Landhaus. Rensesnses stila pils, kur iepriekš atradās minorītu klosteris.

Pils iekšpagalmu iekšpagalmu ieskauj kolonāde. Šeit redzams Planeten brunnen, jeb Planētu strūklaka, kas celta par godu izcilajam matemātiķim Johannsesam Kepleram, kurš 14 gadus Lincā (1612 – 1626) šeit dzīvojam un lasīja lekcijas.

Lincas pils, ko 15.gs. par savu rezidenci uzcela imperators Frīdrihs III, tā sauktajā romiešu kalnā (Rōmer- berg) uz kādas senākas būves pamatiem.

Savu tagadējo veidolu pils ieguva 1600. – 1607.gadā, kad valdīja Rūdolfs II.

Kopš 1966.gada šeit ir Augšaustrijas muzejs (kurā mēs netikām, jo bija 1diena, bet mēs tur atgriezāmies ;)

Pie pils kāds īnnteresants agregāts

skats uz Donavu, Lincas pilsēta ir ir romiešu dibināta, kas nosaukta Lentia, kopš 15.gs. Linca ir Augšaustrijas galvaspilsēta.

skats uz pilsētu no otras puses

senie mūri

Lincas pilsētas makets 1800. gadi

Kur nu bez draudziņiem

un visām skaitajām lēdijām kopā esot ;)

tiktāl

Linca ir pilnīgi normāla vietiņa

Mēs atradām kādu īpašu ēku, Austrijas vecāko baznīcu.

Tā veltīta Sv.Mārtiņam, rakstos pirmo reizi minēta 8.gs., kad valdīja Kārlis Lielais; tolaik tā bija daļa no Karolingu rezidences.

Logi un portāli būvēti 8.gs.

Iepriekš šajā vietā slējās romiešu mūris, un baznīcas celtniecībā tika izmantoti gan desmit romiešu kapakmeņi, gan citi seni būvmateriāli.

Klausos ko senie mūri man grib pastāstīt.

Karolingu periodā ir tapis arī baznīcas interjers.

Diemžēl pati baznīciņa mums palika slēgta.

Tā starp citu 24 burti vienā vārdā

Pēc garās dienas, arī gardi jāpaēd.

Turpinājums sekos, vēl daudzas skaistas dienas priekšā ;)